Mēs šajā gadījumā esam Zane Zajančkauska un es, Ilze Kalnbērziņa-Prā. Veicām izpēti un izstrādājām zīmola vadlīnijas kopīgi, Zane strādāja vairāk pie muzeja vērtību definēšanas, tēla vīzijas un es savukārt vairāk pie dizaina daļas.

Vispirms pētījām gan kolekcijas līdzšinējo atpazīstamību un dažādus priekšstatus par to, gan topošās muzeja ekspozīcijas ieceres, gan ētikas dilemmas, ar kurām mūsdienās saskaras anatomisko preparātu kolekcijas; kā arī citu muzeju vizuālo komunikāciju. Pēc tam kopīgi ar muzeju formulējām, kā tas jūtas, kā gribētu izskatīties un tikt sadzirdēts, kam tas varētu būt noderīgs un kam – pavisam nepieciešams.
Anatomijas muzejam ir vīzija par sabiedrību, kurā ikviens jūtas ērti runāt par anatomisko, ir ieinteresēts izzināt ķermeni, orgānus, to funkcijas un variācijas. Medicīnisko nenoraida kā svešu, tikai profesionāļiem pieejamu, tas nešķiet biedējošs un neliek novērsties, tā vietā – cilvēki vēlas interesēties un izzināt to. Muzejs aktīvi piedalās šādas sabiedrības veidošanā, jo ir vieta, kur iepazīt cilvēku ķermeņu dažādību. Turklāt iepazīt to pa īstam – ieraudzīt to, kas parasti redzams tikai ķirurgam vai anatomam. Kolekcija, veidota 20. gadsimta pirmajā pusē, kopš 2020. gada ir pieejama ikvienam interesentam.
Muzeja grafisko zīmi veido nosaukums latīņu valodā. Tam izmantojām FINO (Bold Italic) burtveidolu. Grafisko zīmi lieto pēc izvēles kādā no piecām muzeja zīmola krāsām.

Klients: Rīgas Stradiņa Universitāte
Gads: 2020

Privacy Preference Center